Dāvāt, lai iepriecinātu tuvus un tālus

Ziemassvētki ir dāvināšana laiks, kad sirdis vairāk atveras labdarībai, lai sagādātu prieku citiem.

Sieviešu resursu centrs “Prieks” sadarbībā ar Cēsu Svētā Jāņa draudzes diakoniem otro gadu rīko akciju “Dalies mīlestībā!”, aicinot sarūpēt dāvanas līdzcilvēkiem, kuriem tas ļoti nepieciešams. Akcijas rīkotāji lūdz sarūpēt to, ko dāvanu saņēmēji ikdienā nevar atļauties iegādāties, piemēram, pārtikas produktus, konfektes, žāvētus augļus, dažādas higiēnas preces, saimniecības preces, citas noderīgas lietas.

Ieceres autores Birutas Mežales kabinetā vakar lielu daļu aizņēma jau sagatavotās dāvanas, gaidot brīdi, kad tās dosies pie saņēmējiem.  B. Mežale saka lielu paldies visiem, kuri  atsaucās aicinājumam, norādot, ka šogad tiks iepriecināts vairāk cilvēku nekā pērn: “Pērn tika sagatavotas 30 dāvanas, šogad jau 50. Dāvanu saņēmēji tiek apzināti saziņā ar aģentūru “Sociālais dienests”,  lielākoties tie ir vecļaudis, cilvēki, kam pāri 80. Mēs viņiem nogādāsim arī aģentūras gatavotās ikgadējās saldumu paciņas. Taču dāvanas būs ne tikai šiem senioriem. Mēs no iepriekšējiem gadiem zinām cilvēkus, kuriem vajag  palīdzību, piemēram, māmiņas, kas vienas audzina bērnus. Dāvanu saņēmēju vidū arī daudzbērnu ģimenes, vientuļie cilvēki, kuriem nav ne bērnu, ne mazbērnu. Viens sūtījums jau aizceļoja uz Skujenes pusi pie ģimenes, kura pirms pāris gadiem ugunsgrēkā zaudēja māju. Redzot prieku, pat asaras cilvēku acīs, saprotam, ka viņiem tiešām šīs dāvanas sagādā prieku, viņi saprot, ka tās nākušas no sirds. Kad  kāds pats sagatavo citam dāvanu, tai ir pavisam cita vērtība, to saprot gan devējs, gan saņēmējs.”

Sieviešu resursu centrā “Prieks” ar iepirkumiem, ko likt dāvanās, ienācis daudz cilvēku. B. Mežale stāsta, ka patīkami redzēt zināmus ļaudis, bet vēl lielāks prieks satikt nepazīstamus, kuri atsaukušies  aicinājumam  palīdzēt. Nāca no skolām, no pašvaldības, bija tādi, kuri neatklāja savu vārdu.

Arī dāvanu izdalīšanas brīdis ieplānots īpašs. B. Mežale stāsta, ka tas neaprobežosies tikai ar paciņu pasniegšanu, stāvot durvīs: “Esam vienojušies, ka  jāatrod laiks, lai ar dāvanu saņēmēju parunātos. Dažkārt šī saruna ir daudz svarīgāka, vajadzīgāka nekā dāvana. Varbūt šim cilvēkam ir vajadzības, kuras nezinām. Varbūt vajag kādu palīdzību, tāpēc svarīgi apsēsties un parunāties.

Man nepatīk, ja labdarību uzskata par vienreizēju akciju, tā nebūt nav, ar to jānodarbojas visu laiku,  ne tikai Ziemassvētkos. Tiesa, tagad varbūt ir īpašāks brīdis, ja vien izprotam, kas ir Ziemassvētki. Ka tā ir Jēzus piedzimšana katra cilvēka dvēselē, katra cilvēka sirdī. Ja tas notiek, tad sirds ir pilna prieka un ar to gribas dalīties. Ja bēdu dala ar citiem, tā kļūst mazāka, bet, ja prieku dala ar citiem, tas tikai pieaug.”